Gada pārskats ir uzņēmuma galvenais finanšu dokuments, kas jāiesniedz katru gadu visiem uzņēmumiem. To nosaka Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums. No tā, kurā kategorijā uzņēmums ietilpst, ir atkarīgs gada pārskata apjoms un dokumenti, kas tajā jāiekļauj.
Uzņēmuma vadītājam praktiski svarīgākais jautājums ir vienkāršs – kurā kategorijā ir mans uzņēmums un vai gada pārskats ir sagatavots atbilstoši šai kategorijai.
Kā nosaka uzņēmuma kategoriju
Uzņēmuma kategoriju nosaka, salīdzinot trīs rādītājus ar likumā noteiktajām robežvērtībām:
- bilances kopsummu,
- neto apgrozījumu,
- vidējo darbinieku skaitu pārskata gadā.
Ja uzņēmums pārsniedz vismaz divus no trim rādītājiem, tas neatbilst attiecīgajai kategorijai. Tie ir konkrēti skaitļi, kurus uzņēmuma vadītājs var un vajag pārbaudīt kopā ar grāmatvedi.
Mikrosabiedrība
Vispirms uzņēmumam jāsaprot, vai tas vispār ir mikrosabiedrība. To nosaka, salīdzinot rādītājus ar mikrosabiedrības robežvērtībām (likuma 5. pants). Ja uzņēmums nepārsniedz vismaz divus no trim rādītājiem, tas ir mikrosabiedrība:
- bilances kopsumma: līdz 450 000 EUR
- neto apgrozījums: līdz 900 000 EUR
- vidējais darbinieku skaits: līdz 10
Kad tas ir skaidrs, nākamais jautājums ir praktiskais: vai mikrosabiedrībai ir jāsagatavo finanšu pārskata pielikums vai drīkst iztikt bez tā. To nosaka 58. pants (atbrīvojums no pielikuma sagatavošanas).
Ja mikrosabiedrība bilances datumā nepārsniedz vismaz divas no 58. panta 2. daļā minētajām robežvērtībām, tai ir atļauts nesagatavot finanšu pārskata pielikumu:
- bilances kopsumma: 63 000 EUR
- neto apgrozījums: 125 000 EUR
- vidējais darbinieku skaits: 5
Ko tas nozīmē dokumentu ziņā.
Ja tu iekļaujies 58. panta robežvērtībās, gada pārskatā iesniedz:
- bilanci,
- peļņas vai zaudējumu aprēķinu,
un bilances beigās pievieno bilances piezīmes (nevis atsevišķu pielikumu), kurās sniedz 58. pantā minēto informāciju, tostarp arī ziņas par vidējo darbinieku skaitu.
Ja tu neiekļaujies 58. panta robežvērtībās, bet joprojām esi mikrosabiedrība pēc 5. panta, tad gada pārskatā iesniedz:
- bilanci,
- peļņas vai zaudējumu aprēķinu,
- finanšu pārskata pielikumu.
Mazā sabiedrība
Ja uzņēmums pārsniedz mikrosabiedrības robežvērtības, tas kļūst par mazo sabiedrību.
Mazā sabiedrība nepārsniedz vismaz divus no šiem rādītājiem:
- bilances kopsumma: līdz 5 000 000 EUR
- neto apgrozījums: līdz 10 000 000 EUR
- vidējais darbinieku skaits: līdz 50
Mazajai sabiedrībai gada pārskats jau ir pilnvērtīgs.
Jāiesniedz:
- bilance,
- peļņas vai zaudējumu aprēķins,
- finanšu pārskata pielikums,
- vadības ziņojums.
Šajā brīdī ar minimālu pārskatu vairs nepietiek.
Papildus tam mazajām sabiedrībām ir jāņem vērā arī Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 91. pants. Tas paredz, ka mazajai sabiedrībai var rasties pienākums veikt gada pārskata revīziju, ja tās rādītāji divus gadus pēc kārtas pārsniedz vismaz divas no šīm robežvērtībām:
- bilances kopsumma: 1 000 000 EUR
- neto apgrozījums: 2 000 000 EUR
- vidējais darbinieku skaits: 50
Šis nosacījums neattiecas uz gadījumiem, kad sabiedrība ir mātes sabiedrība koncernā, jo tad jau tiek vērtēta konsolidācija.
Par meitas sabiedrībām, vidējām un lielajām sabiedrībām
Šis raksts attiecas uz uzņēmumiem, kuriem nav meitas sabiedrību. Ja uzņēmumam ir meitas sabiedrība, noteiktos gadījumos var rasties pienākums sagatavot konsolidēto gada pārskatu, un prasības jau ir citā līmenī.
Likums paredz arī vidējās un lielās sabiedrības, taču tās attiecas uz uzņēmumiem ar būtiski lielākiem apgrozījumiem, aktīviem un darbinieku skaitu. Šādos uzņēmumos gada pārskata sagatavošana parasti notiek ar plašāku komandu un bieži ar obligātu revīziju, tāpēc šis raksts uz tām nav fokusēts.
Ko uzņēmuma vadītājam reāli pārbaudīt
Pirms gada pārskata iesniegšanas uzņēmuma vadītājam ir vērts pārbaudīt trīs lietas:
- vai uzņēmuma kategorija ir noteikta pareizi,
- vai mikrosabiedrības grupa (1. vai 2.) atbilst skaitļiem,
- vai gada pārskatā ir visi dokumenti, ko šai kategorijai prasa likums.
Ar to pietiek, lai saprastu, vai gada pārskats ir sagatavots korekti.