Kriptovalūtas arvien biežāk parādās uzņēmumu ikdienā. Tās tiek pirktas kā ieguldījums, izmantotas norēķinos ar partneriem vai saņemtas kā samaksa par pakalpojumiem. Tajā pašā laikā daudzi uzņēmumu vadītāji nav pārliecināti, kā kriptovalūtas pareizi uzskaitīt grāmatvedībā un uz ko vispār balstīties, pieņemot lēmumus.
Latvijā kriptovalūtu uzskaitei nav viena speciāla likuma. Regulējums veidojas no vispārējiem grāmatvedības principiem, Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta publicētajām vadlīnijām. Lai saprastu, kā rīkoties praksē, ir jāzina, kuram no šiem avotiem ir izšķiroša nozīme un kā tie savstarpēji mijiedarbojas.
Šajā rakstā izskaidroju esošo regulējumu, VID vadlīniju būtību un galvenos principus, kas jāņem vērā kriptovalūtu uzskaitē.
Normatīvais regulējums Latvijā
Kriptovalūtu uzskaites pamats Latvijā ir Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums. Īpaši svarīga ir šī likuma 16. panta (2) daļa, kas nosaka, ka aktīvi bilancē jāuzrāda atbilstoši to paredzētajam izmantošanas mērķim.
Tas nozīmē, ka likums neprasa meklēt īpašu “kriptovalūtu” bilances posteni. Galvenais ir saprast, kādam nolūkam uzņēmums kriptovalūtas tur un izmanto. Tieši šis mērķis nosaka, kur un kā kriptovalūtas jāuzrāda grāmatvedībā.
VID vadlīnijas par kriptoaktīviem
Papildus likumam Valsts ieņēmumu dienests ir publicējis vadlīnijas par kriptoaktīvu uzskaiti. Šīs vadlīnijas nav likums, bet tās skaidro VID redzējumu par to, kā kriptovalūtas būtu uzskaitāmas praksē.
Vienkāršā valodā VID vadlīnijas pasaka sekojošo:
- kriptovalūtas ir uzņēmuma aktīvs;
- tās parasti uzrādāmas apgrozāmo līdzekļu sastāvā;
- kriptovalūtas ir jāpārvērtē bilances datumā;
- uzskaitei jābūt dokumentētai un pamatotai.
Svarīgi saprast, ka vadlīnijas ir orientieris. Ja uzņēmuma situācija atšķiras no tipiska gadījuma, noteicošais vienmēr būs likums un ekonomiskā būtība, nevis vadlīniju vispārīgs formulējums.
Kur bilancē uzrādīt kriptovalūtas
Balstoties uz likuma 16. panta (2) daļu, kriptovalūtu uzrādīšana bilancē ir atkarīga no to izmantošanas mērķa.
Ja kriptovalūtas tiek turētas īstermiņā, piemēram, norēķiniem vai tālākpārdošanai, tās parasti uzrāda apgrozāmo līdzekļu sastāvā. Praksē biežāk tas ir krājumu postenis ar atsevišķu apakšposteni “Kriptoaktīvi”.
Ja kriptovalūtas tiek turētas ilgtermiņā kā ieguldījums, uzņēmumam ir jāizvērtē, vai to uzrādīšana apgrozāmo līdzekļu sastāvā joprojām ir pamatota. Šādos gadījumos īpaši svarīgs ir profesionāls spriedums un skaidri formulēta grāmatvedības politika.
Automātiska pieeja “visi kripto ir krājumi” bez pamatojuma neatbilst likuma būtībai.
Kriptovalūtu vērtēšana un pārvērtēšana
Kriptovalūtas sākotnēji uzskaita euro to iegādes vai iegūšanas brīdī. Vēl būtiskāks jautājums ir to vērtēšana bilances datumā.
Ja kriptovalūtas uzrādītas apgrozāmo līdzekļu sastāvā, tās bilances datumā jāpārvērtē, ievērojot zemākās vērtības principu. Tas nozīmē, ka bilancē jāuzrāda zemākā no iegādes vērtības vai tirgus vērtības.
Ja kriptovalūtas tirgus vērtība ir kritusies, uzņēmumam ir jāatzīst vērtības samazinājums. Tirgus vērtības pieaugums pats par sevi vēl nedod tiesības automātiski palielināt aktīva vērtību bilancē.
Pārvērtēšana ir viena no tēmām, kur VID praksē pievērš pastiprinātu uzmanību.
Norēķini ar kriptovalūtām
Norēķini ar kriptovalūtām no grāmatvedības viedokļa nav naudas maksājumi. Tie ir bartera darījumi, kas jāuzrāda euro vērtībā.
Ja uzņēmums sniedz pakalpojumu par 1000 EUR un saņem kriptovalūtu, kuras tirgus vērtība darījuma brīdī ir 1000 EUR, grāmatvedībā tiek atzīti ieņēmumi 1000 EUR apmērā un vienlaikus atzīts kriptoaktīvs 1000 EUR vērtībā.
Tas pats princips attiecas arī uz kriptovalūtas apmaiņu pret citu kriptovalūtu.
Grāmatvedības politika un dokumentēšana
Kriptovalūtu uzskaite praktiski nav iespējama bez skaidras grāmatvedības politikas. Tajā ir jāapraksta:
- kā kriptovalūtas tiek klasificētas;
- kā tiek noteikta to vērtība;
- kā notiek pārvērtēšana;
- kā tiek dokumentēti darījumi.
Bez šādas politikas jebkura uzskaite kļūst grūti aizstāvama pārbaudes gadījumā. Par grāmatvedības politiku esmu sagatavojis atsevišķu rakstu, uz kuru ir vērts atsaukties, ja vēlies šo tēmu saprast dziļāk.
Noslēgumā
Kriptovalūtu grāmatvedības uzskaite Latvijā balstās uz vispārējiem grāmatvedības principiem, likumu un VID skaidrojumiem. Vadlīnijas palīdz saprast VID pieeju, bet galvenais atskaites punkts vienmēr ir likums un konkrētā uzņēmuma situācija.
Jo agrāk uzņēmums sakārto kriptovalūtu uzskaiti un grāmatvedības politiku, jo mazāk problēmu rodas brīdī, kad šos jautājumus sāk uzdot VID vai auditors.