Uzņēmumu nodibināt Latvijā ir salīdzinoši vienkārši, it īpaši pēc jaunākajām izmaiņām UR sistēmā. Grūtākā daļa sākas pēc tam, kad uzņēmums ir reģistrēts. No šī brīža uzņēmuma vadītājam rodas virkne pienākumu, kurus ir svarīgi sakārtot savlaicīgi, lai vēlāk nebūtu jākoriģē kļūdas.
Šajā rakstā īsumā izstāstīšu vairākas lietas, kas pēc uzņēmuma dibināšanas būtu jāizdara un jāizvērtē.
Grāmatveža piesaiste
Pirmais praktiskais solis pēc uzņēmuma dibināšanas ir grāmatveža piesaiste. To ieteicams izdarīt pirms pirmo darījumu veikšanas, nevis pēc tam.
Grāmatvedis palīdz saprast nodokļu piemērošanu, izvērtēt PVN jautājumus, noformēt sākotnējo uzskaiti un vienoties par dokumentu aprites kārtību. Tas samazina risku, ka uzņēmuma darbības sākumā tiek pieļautas kļūdas, kuras vēlāk ir sarežģīti un dārgi izlabot.
Jāņem vērā, ka arī tad, ja grāmatvedība tiek nodota ārpakalpojumā, atbildībg par grāmatvedības organizēšanu joprojām ir uzņēmuma vadītājs.
Grāmatvedības organizatoriskie dokumenti
Pēc uzņēmuma dibināšanas ir jāizstrādā grāmatvedības organizatoriskie dokumenti. Viens no galvenajiem dokumentiem ir grāmatvedības politika.
Grāmatvedības politikā tiek noteikts, kā uzņēmumā tiek uzskaitīti darījumi, novērtēti aktīvi, veidoti uzkrājumi un sagatavots gada pārskats. Šis dokuments ir pamats ikdienas grāmatvedībai un nodrošina, ka uzskaite tiek veikta vienoti un konsekventi.
Plašāk par šo tēmu skaidrots atsevišķā rakstā par grāmatvedības politiku uzņēmumā.
Pamatlikumi, ar kuriem vadītājam ir jāiepazīstas
Uzņēmuma vadītājam nav jāzina normatīvie akti no galvas, bet ir jāzina, kuri likumi uz uzņēmumu attiecas un ko tie regulē.
Praksē svarīgākie ir:
- Grāmatvedības likums, kas nosaka grāmatvedības organizēšanas pienākumus;
- Komerclikums, kas regulē uzņēmuma darbību, valdes pienākumus un atbildību;
- Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums, kas nosaka gada pārskata sagatavošanas prasības.
Šo likumu nezināšana neatbrīvo no atbildības, tāpēc vismaz pamata līmenī ar tiem ir jāiepazīstas.
EDS un pamatdarbības veida reģistrēšana
Pēc uzņēmuma reģistrācijas uzņēmuma vadītājam ir jāpieslēdzas VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmai. Parasti paiet 1-2 dienas, kamēr EDS tiek automātiski izveidots uzņēmuma profils.
EDS sistēmā ir jānorāda uzņēmuma pamatdarbības veids atbilstoši NACE 2.1 redakcijai. Šī informācija tiek izmantota nodokļu administrēšanā un statistikas vajadzībām, tāpēc tai ir jāatbilst faktiskajai uzņēmuma darbībai.
PVN izvērtējums un darījumi ar ES valstīm
Jau uzņēmuma darbības sākumā ir jāizvērtē, vai uzņēmums veiks darījumus ar citām Eiropas Savienības valstīm. Tas attiecas gan uz preču, gan pakalpojumu darījumiem.
Noteiktos gadījumos pienākums reģistrēties PVN maksātāju reģistrā var rasties arī tad, ja apgrozījums vēl nav liels. Tāpēc PVN jautājums ir jāizrunā ar grāmatvedi savlaicīgi. Pat reklāmu iegāde no Google vai Meta var uzlikt par pienākumu reģistrēties PVN reģistrā.
Prognozētais apgrozījums un nodokļu sliekšņi
Uzņēmuma vadītājam ir jāizvērtē prognozētais apgrozījums un tas, vai uzņēmums varētu pārsniegt noteiktus nodokļu sliekšņus.
Svarīgi ņemt vērā, ka atsevišķi sliekšņi, tostarp kritēriji, kas saistīti ar 5 minimālajām algām mēnesī, neattiecas uz pārskata gadu, kurā uzņēmums ir dibināts. Taču, ja uzņēmums ir dibināts gada beigās, šie sliekšņi var kļūt aktuāli jau diezgan drīz.
Šī tēma ir aplūkota atsevišķā rakstā.
Līgumi un dokumenti saimnieciskajai darbībai
Pēc uzņēmuma dibināšanas vadītājam ir jāizvērtē, kādi līgumi un dokumenti būs nepieciešami uzņēmuma saimnieciskajai darbībai. Tas ir atkarīgs no uzņēmuma darbības veida.
Ja uzņēmums pārdos specifiskas preces vai sniegs pakalpojumus ar īpašiem nosacījumiem, ieteicams jau sākumā sagatavot atbilstošus pirkuma vai pakalpojuma līgumus. Šādos līgumos tiek atrunāta darījuma kārtība, norēķini, atbildība un strīdu risināšana.
Šo līgumu sagatavošana ir jurista kompetence. Tie ietekmē uzņēmuma juridiskos riskus un vēlāk kalpo arī kā pamats grāmatvedības uzskaitei, tāpēc tos nevajadzētu atstāt bez uzmanības.